Kurzemes stāstnieku festivāls "Ziv zup"

                Stāsti ir mums visapkārt, stāsti ir daudzu ideju un  pamatā. Parasti katrai organizācijai ir stāsts par tās pirmsākumiem un ievērojamākajiem notikumiem, kas veido tās identitāti. Kā uzskata Dr. philol. Guntis Pakalns stāsti palīdz saglabāt atmiņas, paaudžu un laiku saiknes – nereti no cilvēka paliek tikai stāsti par viņu. Stāsti palīdz uzturēt skaidrus dzīves ideālus, saglabāt cilvēcību un veidot attiecības. Stāsti palīdz idejas uztvert tēlainā un konkrētā formā. Dažkārt stāsti noder arī izklaidei, taču tiem nekad nav tikai izklaides funkcija. Lai gan stāstus iespējams dokumentēt un izplatīt arī rakstītā un audiovizuālā formā, to īstā un dzīvā stihija ir mutvārdu stāstīšana, kas ļauj tos katru reizi konkrēti kontekstualizēt un pielāgot klausītāju vajadzībām.

               Lielākais ar stāstniecību saistītais starptautiskais projekts, kurā “Kūrava” piedalījusies, bija ES mūža izglītības programmas “Grundvig 2” projekts “The development of storytelling skills of adults – a European approach” (“Pieaugušo cilvēku stāstītprasmes attīstīšana – Eiropeisks skaitījums”; 2006. gada oktobris līdz 2008. gada jūnijs; vadītājs Latvijā: Guntis Pakalns). Tā mērķi bija attīstīt pieaugušo cilvēku prasmi stāstīt stāstus un apmainīties ar dažādu valstu pieredzi stāstnieku apmācībā. Vairums projekta aktivitāšu Latvijā notika tieši “Kūravas” telpās, arī ar vairākkārtēju ārzemju viesu piedalīšanos. No Latvijas puses ikmēneša nodarbībās piedalījās ap 20 cilvēki no Kurzemes reģiona, tas bija pamats Kurzemes stāstnieku kopienai. Dalībnieki attīstīja prasmi stāstīt stāstus, kas vairākiem no viņiem būtiski palīdzēja uzlabot dzīves kvalitāti.

                Šī projekta ietvaros dzima stāstnieku festivāls “Ziv zup”, kas ir pirmais un vecākais stāstnieku festivāls Latvijā. Pirmo reizi festivāls notika 2007. gada 28. aprīlī. Pēc tam tas notiek katru gadu aprīļa beigās, vienlaikus ar Pavasara palu šovu “Lido zivis Kuldīgā” – saistība ar šiem pilsētas svētkiem dod iespēju gan piesaistīt krietni lielāku auditoriju, gan arī labāk izplatīt informāciju par šo festivālu. Gandrīz katru gadu festivālā bijuši dalībnieki no ārzemēm. Tas ir stāstniecības pasākums, kas vislabāk pazīstams stāstniekiem ārpus Latvijas.  Festivāls piedāvā bagātīgas iespējas stāstniekiem apmainīties ar pieredzi un izmēģināt savus spēkus dažādās stāstīšanas situācijās, gan arī sapucēties dažādu paaudžu un vairāku stāstnieku kopienu dalībniekiem un stāstīšanas pasākumu organizatoriem. Šis projekts tieši ietekmēja citu stāstnieku festivālu veidošanos pārējos trijos Latvijas novados, kā arī UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” (kopš 2009. g., www.stastubibliotekas.com) izveidošanos, gan arī dažāda apjoma stāstniecības kursu piedāvājumu (pasniedzēji M. Mellēna, G. Pakalns u. c.).

             Stāstu stāstīšana un klausīšanās, kā arī stāstīt prasmju apguve paver katram no mums jaunu radošuma lauku pašizpausmei, bet mums visiem kopā tā dod iespēju veidot un uzturēt lielākās un mazākās kopienas, kurās aktualizēt un tālāk nodot kopīgas vērtības, dalīties ar pieredzēto, labi kopā pavadīt laiku un arī saturīgi izklaidēties. 

​Dr. hist. phil. Māra Mellena